Akciju un obligāciju tirgi 2023.gadu sāka uz pozitīvas nots. Neraugoties uz svārstībām banku sektorā, plašais pasaules akciju indekss (MSCI ACWI IMI indekss) ceturkšņa laikā pieauga par 5.4%, un Eiropas akciju tirgus uzrādīja labākus rezultātus nekā ASV. Interesanti, ka ASV akciju tirgus segmentā gandrīz visu tirgus kāpumu noteica dažu lielāko uzņēmumu (piemēram, Nvidia, Meta Platforms, Tesla) akciju cenas, bet pārējo uzņēmumu cenas būtiski nemainījās. To noteica atsākusies ieguldītāju interese par tehnoloģiju un izaugsmes akcijām, jo nedaudz mazinājās procentu likmju kāpuma gaidas.
Galvenais notikums pēdējā ceturksnī bija virkne krīzes situāciju ASV un Eiropas banku sektorā. Satricinājums sākās ASV, kur marta sākumā bankrotēja Silicon Valley Bank (SVB). Banku skāra tā sauktais “bank run”. Tikai dažu dienu laikā banka izņēma ievērojamu naudas summu, kas bija jāizmaksā, pārdodot parāda vērtspapīrus ar zaudējumiem. Tās galvenokārt bija ASV valdības obligācijas, kuru vērtība 2022.gada laikā strauji samazinājās, tādējādi radot ļoti lielus zaudējumus. Līdzīgas likviditātes problēmas piedzīvoja arī Šveices banka Credit Suisse, kuru vēlāk iegādājās cita Šveices banka UBS, tādējādi nodrošinot finanšu sistēmas stabilitāti. Neraugoties uz šo notikumu, arī Eiropas banku indekss 1.ceturksnī pieauga, liecinot, ka Credit Suisse problēmas nebija sistēmiskas un to ietekme uz plašāku finanšu tirgu bija ierobežota.
Kaut arī lēnākā tempā, gan Eiropas Centrālā banka (ECB), gan ASV Federālo rezervju sistēma (FED) turpināja paaugstināt procentu likmes attiecīgi par 0.5% un 0.25% katrā sanāksmē. Centrālo banku pārstāvji joprojām norādīja, ka cīņa ar inflāciju vēl nav beigusies (lai gan kopējā inflācija atkāpjas, neto inflācija joprojām ir samērā augstā līmenī). Turklāt, tā kā ekonomiskie dati joprojām bija pozitīvi un liecināja par tautsaimniecības atveseļošanos, arvien vairāk pazīmju liecināja, ka straujš procentu likmju samazinājums nav gaidāms. Tomēr vislielāko sajukumu radīja satraukums banku sektorā, kas visvairāk sajauca kārtis. Obligāciju cenas pieauga, un peļņas likmes martā samazinājās līdz gandrīz rekordzemam līmenim – ASV 2 gadu valsts kases obligāciju peļņas likme 2 dienu laikā samazinājās pat par 80 bāzes punktiem, kas bija lielākais kritums kopš 1987.gada oktobra tirgus satricinājuma. Ieguldījumu kategorijas un zema kredītriska obligācijas guva pozitīvu peļņu, jo bailes no finanšu sistēmas stresa izraisītās ietekmes izplatīšanās mudināja investorus novirzīt kapitālu drošākiem finanšu instrumentiem. Turklāt, tā kā lielās bankas joprojām maksāja zemas noguldījumu procentu likmes salīdzinājumā ar īstermiņa obligācijām, noguldītāji sāka masveidā izņemt savu kapitālu un ieguldīt to naudas tirgus fondos.
