2023. gada pēdējā ceturksnī bija vērojams spēcīgs pasaules akciju cenu kāpums. Inflācijas samazināšanās un ASV Federālo rezervju sistēmas (FED) monetārās politikas stingrā toņa mīkstināšana veicināja pozitīvu noskaņojumu finanšu tirgus dalībnieku vidū. Gandrīz visu nozaru akciju cenas strauji pieauga, un MSCI pasaules indekss ceturksni noslēdza ar vairāk nekā 11% kāpumu. Pieaugošās procentu likmju samazināšanas gaidas īpaši labvēlīgi ietekmēja nekustamā īpašuma un IT sektoru, kas ceturkšņa laikā pieauga visstraujāk – par vairāk nekā 15%. Tikai izejvielu sektors uzrādīja negatīvu ienesīgumu naftas cenu krituma dēļ.
Attīstīto tirgu akcijas pārspēja jaunattīstības akciju tirgu sniegumu, S&P 500, ASV akciju galvenajam indeksam, šogad pieaugot pat par 26 % un tādējādi noslēdzot gadu tuvu 2022. gada janvārī sasniegtajam rekordlīmenim. Tomēr aptuveni divas trešdaļas no S&P 500 gada peļņas nodrošināja tikai septiņi lielākie ASV uzņēmumi, kurus investori dēvē par “lielisko septiņnieku” un kuru akciju vērtība pieauga ļoti strauji, savukārt pārējo 493 uzņēmumu akciju cenu pieaugums bija lēnāks. Eiropas akciju indekss STOXX 50 ceturkšņa laikā pieauga par gandrīz 10%, bet gada pieaugums bija 23%. Eiropā, tāpat kā ASV, visvairāk pieauga nekustamā īpašuma un IT nozares akciju cenas. 2023. gadā jaunatīstības tirgos izaugsmi bremzēja Ķīnas akciju kritums, tomēr kopumā fiksētā peļņa bija vairāk kā divkārša.
Pagājušo ceturksni var iedalīt divos posmos: līdz oktobra beigām obligāciju tirgos saglabājās nervozitāte, jo ekonomikas izaugsme un situācija darba tirgū saglabājās ārkārtēji sakāpinātos līmeņos (3. ceturksnī ASV ekonomikas izaugsme, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturksni, bija 4.9%, kamēr tirgus gaidīja vien 4.3% pieaugumu), turklāt budžeta deficīta palielināšanās un lielais ASV valdības obligāciju piedāvājums vēl vairāk veicināja pārdošanas apmēru pieaugumu tirgos, kas izplatījās plašākā mērogā. Tomēr ar novembri situācija krasi mainījās, un obligāciju tirgos bija vērojams straujš cenu kāpums, ko veicināja labvēlīgi makroekonomiskie rādītāji un politiskā retorika. No vienas puses, inflācijas samazināšanās attīstītajās valstīs radīja cerības, ka centrālo banku noteiktais 2% cenu pieauguma mērķis joprojām tiks sasniegts līdz 2024. gada beigām. Arī centrālo banku vadītāji gan ASV, gan Eiropā mainījuši retoriku un norādījuši, ka procentu likmes vismaz pagaidām sasniegušas maksimumu. Turklāt ASV Valsts kase pārskatīja savus parāda refinansēšanas plānus 2023. gada pēdējam ceturksnim, paredzot parāda refinansēšanu 76 mljrd. eiro apjomā., aizņemoties lēnākā tempā nekā jūlijā, kad prognozes tika publicētas.
Politikas līmenī lielākā daļa ārpus eiro zonas esošo valstu centrālo banku atturējušās no procentu likmju izmaiņām un aktīvi uzrauga ekonomisko situāciju (piemēram, Čehija, Rumānija, Serbija), bet Turcija atkal izcēlās no vispārējā konteksta un, lai ierobežotu inflāciju, paaugstināja procentu likmes no 35% līdz 40%. Savukārt Polija diezgan krasi samazināja procentu likmes, lai gan šādi pasākumi vēl šķita pāragri. Tomēr nauda sāka ieplūst Polijas akciju un obligāciju tirgos un veicināja zlota kursa kāpumu, jo Donalda Tuska partijai izdevās iegūt pietiekami daudz vietu parlamentā, lai izveidotu jaunu pro-tirgus un pro-eiropeisku vairākumu, vēlētāju aktivitātei sasniedzot rekordu 74% apmērā.
Visu ieguldījumu risinājumu IV ceturkšņa pārskati apskatāmi šeit:
INVL Fixed Income
INVL Index Plus 25
INVL Index Plus 50
INVL Index Plus 80
INVL Index Plus
INVL Corporate Debt
INVL Emerging Markets Debt
INVL Nordic High Yield Debt
INVL Emerging Markets Equity
INVL Europe Equity
INVL Global Sustainable Equity
INVL Northern Europe Equity
INVL USA Equity
INVL Gold
